Elektrokardiogrammas (EKG)
Holtera monitorēšana bērnam

Kas tas ir?

​

Holtera monitorēšana ir drošs un nesāpīgs sirds izmeklējums, kas ļauj ārstam ilgstoši sekot līdzi bērna sirds ritmam — ne tikai dažas sekundes, kā parastās EKG laikā, bet gan visu diennakti vai pat vairākas dienas.

 

Izmeklējuma laikā ar īpašu ierīci tiek reģistrēta sirds elektriskā darbība. Tas palīdz pamanīt īslaicīgas vai neregulāras sirds ritma izmaiņas, kuras parasta EKG pieraksta laikā bieži nepaspēj fiksēt. Holtera monitorēšana ļauj ārstam redzēt, kā bērna sirds darbojas gan miera stāvoklī, gan ikdienas aktivitāšu laikā – mācoties, spēlējoties, skrienot vai guļot.

 

Šī metode ir pilnīgi droša, jo netiek izmantots starojums un ierīce neveic nekādu iedarbību uz organismu – tā tikai reģistrē sirds elektriskos signālus.

 

Bērni parasti pierod pie ierīces jau pirmajā stundā un var turpināt visas ierastās aktivitātes. Mazākiem bērniem ārsts vai personāls paskaidro izmeklējumu vienkāršā, saprotamā veidā, un vecāki drīkst būt klāt procedūras laikā.

Kā tas notiek?

 

Izmeklējuma sākumā ārsts vai medmāsa bērnam pielīmē vairākus mazus elektrodus uz krūškurvja ādas. Tie ir savienoti ar nelielu ierakstīšanas ierīci – Holtera monitoru, kuru bērns nēsā līdzi visu izmeklējuma laiku. Monitoru parasti piestiprina pie jostas vai ievieto vieglā somiņā, kas tiek nēsāta pāri plecam vai ap kaklu. Ierīce ir viegla un ērta, un bērns var brīvi kustēties, spēlēties vai doties uz skolu.

 

Elektrodi “klausās” sirds elektriskos impulsus, taču nevada strāvu ķermenī, tāpēc bērns nejūt neko – ne sāpes, ne tirpšanu.

 

Izmeklējums notiek bērnam ierastajā dienas režīmā, lai sirds ritms tiktu novērots visdabiskākajā veidā.

​

Holtera monitori var būt divu veidu:

• klasiskie monitori ar vairākiem elektrodiem un vadiem, kas sniedz ļoti precīzu informāciju par sirds darbību;

• bezvadu monitori, kas piestiprinās tieši uz krūtīm, ir mazāki un ērtāki, taču ar zemāku pieraksta kvalitāti un drīzāk paredzēti īsākiem pierakstiem (piemēram, 24 stundas).
   

Ārsts izvēlas piemērotāko monitoru atkarībā no bērna vecuma, sūdzībām un izmeklējuma ilguma.

 

Kad noteiktais periods (parasti 24–48 stundas, reizēm līdz 7 dienām) ir pagājis, bērns atgriežas klīnikā, kur monitoru noņem un iegūtos datus analizē ārsts, lai novērtētu sirds ritmu dažādās situācijās.

​

Kad izmeklējums ir nepieciešams?

Holtera monitorēšanu bērniem parasti iesaka, ja parastajā EKG nav izdevies nofiksēt sūdzības brīdī, bet ir aizdomas par sirds ritma traucējumiem vai īslaicīgām izmaiņām. Ārsts var ieteikt šo izmeklējumu, ja:

• bērnam ir sirdsklauves, sirds pārsitieni vai “kūleņošanas” sajūta;

• parādās sāpes krūtīs, īpaši pie fiziskas slodzes;

• bērnam ir bijis reibonis, ģībonis vai īslaicīgs samaņas zudums;

• novērojams nogurums, vājums vai elpas trūkums bez skaidra iemesla;

• sirds pukst neregulāri vai nevienmērīgi;

• nepieciešams novērtēt ārstēšanas efektivitāti sirds ritma traucējumu gadījumā;

• jāpārbauda elektrokardiostimulatora darbība;

• ārsts vēlas kontrolēt sirds ritmu ilgtermiņā, piemēram, pēc infekcijas vai operācijas;

• citās situācijās pēc ārsta ieteikuma.

​

Holtera monitorēšana palīdz ne tikai noteikt diagnozi, bet arī saprast, kā bērna sirds reaģē uz dažādām slodzēm, emocijām vai atpūtu.

​

​Kā gatavoties izmeklējumam?

 

Holtera monitorēšana bērniem neprasa īpašu sagatavošanos, taču daži praktiski ieteikumi palīdzēs, lai viss noritētu ērti un dati būtu precīzi:

• Pirms ierīces uzlikšanas bērnam vēlams nomazgāties, jo izmeklējuma laikā dušoties nedrīkst – ierīce nav ūdensdroša.

• Neklājat krēmus, eļļas vai losjonus uz krūtīm izmeklējuma dienā – tie var traucēt elektrodu pielipšanai.

• Izvēlieties bērnam brīvu, ērtu apģērbu, lai elektrodi un ierīce būtu paslēpti un netraucētu kustībām.

• Turpiniet dot bērnam ierastos medikamentus, ja ārsts nav devis citus norādījumus.

• Ļaujiet bērnam dzīvot ierastu dienas ritmu – bērns drīkst spēlēties, doties uz skolu vai ārā, jo tieši tas palīdz iegūt visreālākos rezultātus.

• Pierakstiet dienasgrāmatā, kad notiek fiziskas aktivitātes, atpūta vai rodas sūdzības (piemēram, sirdsklauves vai reibonis). Tas palīdzēs ārstam vēlāk salīdzināt sūdzības ar monitorā reģistrētajiem datiem.

​

Iepazīstieties ar informāciju, kā gatavoties ārsta konsulātcijai klīnikā Medica Riga.