Kas tas ir?

Holtera monitorēšana ir izmeklējums, kas ļauj ilgstoši sekot līdzi sirds ritmam – ne tikai dažas sekundes, kā ierastās elektrokardiogrammas (EKG) laikā, bet gan visu diennakti vai pat vairākas dienas.

Izmeklējuma laikā tiek reģistrēta sirds elektriskā darbība, līdzīgi kā parastajā EKG, taču šeit pieraksts notiek nepārtraukti 24 stundas, un dažos gadījumos arī 48 stundas vai līdz pat 7 dienām.

Tas palīdz atklāt neregulāras vai īslaicīgas sirdsdarbības izmaiņas, kuras parastā EKG bieži nepaspēj nofiksēt.

Kā tas notiek?

Uz pacienta krūtīm ārsts uzlīmē vairākus mazus elektrodus, kas savienoti ar nelielu ierakstīšanas ierīci, ko sauc par Holtera monitoru. Šo ierīci pacients nēsā sev līdzi visa izmeklējuma laikā – parasti tā tiek piestiprināta pie jostas vai nēsāta mazā somiņā kaklā. Ierīce ir viegla un ērta, tāpēc pacientam nav jāmaina savs ierastais dienas ritms.

Elektrodi uztver sirds radītos elektriskos signālus un pieraksta tos. Elektrodi nevada strāvu ķermenī un nerada nekādas sajūtas.

Holtera monitori var atšķirties pēc uzbūves. Dažiem modeļiem ir vairāki elektrodi un vadi, kas savienoti ar nelielu pārnēsājamu ierīci – līdzīgi kā EKG pieraksta laikā. Šāda ierīce sniedz precīzāku un detalizētāku EKG ierakstu, jo signāls tiek iegūts no vairākiem punktiem uz krūškurvja.

Savukārt bezvadu Holtera monitori ir ļoti kompakti un tiek piestiprināti tieši pie krūškurvja priekšpuses. Šādas ierīces ir gandrīz nemanāmas zem apģērba un mazāk traucē ikdienas aktivitātēm, taču to pieraksts var būt nedaudz mazāk precīzs, jo tiek izmantoti tikai trīs elektrodi.

Ārsts izvēlas piemērotāko Holtera monitoru atkarībā no pacienta sūdzībām, paredzamā pieraksta ilguma, nepieciešamās datu precizitātes un ikdienas aktivitātēm izmeklējuma laikā.

Pēc noteiktā laika pacients atgriežas pie ārsta, kur monitoru noņem, un iegūtie dati tiek analizēti, lai izvērtētu sirds ritmu dažādās situācijās.
 

Kad izmeklējums ir nepieciešams?

Holtera monitorēšanu visbiežāk iesaka, ja:

• ja ir sūdzība kā sāpes krūtīs, jūtami sirds pārsitieni, sirdsklauves vai “kūleņošana”, neizskaidrojami galvas reiboņi vai samaņas zudumi, kā arī, ja parādījies elpas trūkums, īpaši pie slodzes, bet parastu elektrokardiogrammu neizdodas veikt tieši sūdzību laikā, lai noskaidrotu, kas notiek noteiktā momentā;

• sirds mēdz pukstēt nevienmērīgi vai neritmiski;

• ir bijis samaņas zudums vai sajūta, ka varētu zaudēt samaņu;

• parādās reiboņi, vājums vai nespēks bez skaidra iemesla;

• nepieciešams novērtēt jau zināmu sirds ritma traucējumu ārstēšanas efektivitāti;

• jāpārbauda elektrokardiostimulatora darbība;

• citos gadījumos pēc ārsta ieteikuma.

​

​Kā gatavoties izmeklējumam?

Holtera monitorēšanai parasti nav nepieciešama īpaša sagatavošanās, taču ir daži praktiski ieteikumi:

• Pirms ierīces uzlikšanas ieteicams nomazgāties, jo dušoties ar uzliktu aparātu nedrīkst.

• Neizmantot krēmus, eļļas vai losjonus uz krūtīm izmeklējuma dienā – tie var traucēt elektrodu pielipšanai.

• Uzvilkt ērtu, brīvāku apģērbu, lai elektrodi un ierīce būtu viegli paslēpjami un netraucētu kustībām.

• Nelikt metāla rotas ap kaklu (ja ierīce tiek nēsāta uz siksniņas).

• Ja lieto zāles sirds darbībai vai asinsspiedienam, tās turpināt lietot kā ierasts, ja ārsts nav devis citus norādījumus.

• Pieraksta laikā dzīvot ierasti – dodies uz darbu, pastaigām u.c. –, bet atzīmēt savā dienasgrāmatā jebkādas sūdzības, sajūtas vai notikumus (piem., fiziskas aktivitātes, stresu, atpūtu).
   

Kā gatavoties ārsta konsulātcijai (links uz kopējo)