Pieaugušajiem
Izmeklējumi, konsultācijas un profilakse.
Izmeklējumi
Ehokardiogrāfija (sirds ultrasonogrāfija)
Ehokardiogrāfija (EhoKG) jeb sirds sonogrāfija ir sirds izmeklējums, ar kura palīdzību var redzēt sirdi, tās struktūras un izvērtēt sirds funkciju reālā laikā. Veicot izmeklējumu, attēls tiek iegūts izmantojot ļoti augstas frekvences skaņas viļņus (ultraskaņu). Savukārt plūsmu ātruma un sirds struktūru kustību izvērtēšanai tiek izmantota Doplerogrāfija. Tā kā izmeklējumā izmanto tikai skaņas viļņus un netiek izmantots jonizējošs (kaitīgs) starojums, ehokardiogrāfijas izmeklējums ir drošs un to var veikt gan pieaugušajiem, gan bērniem un grūtniecēm. Izmeklējums pats par sevi nav sāpīgs. Izmeklējuma laikā pacients atrodas guļus stāvoklī, ērtā pozā. Ehokardiogrāfiju visbiežāk veic šādos gadījumos: - sūdzības par aizdusu, elpas trūkumu, sāpēm krūtīs; - sirds pārsitieni , sirds “kūleņošana” vai sirdsklauves; - lai izvērtētu sirds funkciju kopumā; - lai izslēgtu vai apstiprinātu kādu no dažādām sirds slimībām, piemēram, iedzimtu sirdskaiti, sirds vārstuļu slimību, sirds muskuļa vai somiņas slimību, vai kādas sirds papildus struktūras esamību; - lai dinamikā novērotu kādu jau zināmu sirds slimību; - lai izvērtētu kādas terapijas metodes vai invazīvas iejaukšanās nepieciešamību vai tās efektivitāti; - u.c.
Elektrokardiogramma (EKG)
Elektrokardiogramma (EKG) ir izmeklējums, kura laikā tiek pierakstīta sirds elektriskā aktivitāte. Izmeklējums ir ātri veicams un nesāpīgs. Pirms izmeklējuma pie ādas tiek piestiprināti vairāki elektrodi, kas fiksē sirds elektriskos signālus, ko rada katrs sirdspuksts. Elektrodi tikai uztver sirds elektrisko aktivitāti, bet strāva ķermenim netiek pievadīta. Elektrokardiogramma ir ļoti noderīgs, ātri veicams un informatīvs izmeklējums, jo sirds slimības bieži ietekmē sirds elektrisko aktivitāti. Elektrokardiogrammu visbiežāk veic šādos gadījumos: - sūdzības par sāpēm krūtīs; - sirds pārsitieni , sirds “kūleņošana” vai sirdsklauves; - nevienmērīga, neritmiska sirdsdarbība; - ļoti lēna vai ļoti ātra sirdsdarbība; - aizdusa, elpas trūkums (īpaši pie slodzes); - sūdzības par nogurumu, nespēku vai vājumu; - sirds izklausīšanas laikā ārsts konstatē trokšņus; - novērošanai un kontrolei pacientiem ar jau zināmu sirds slimību; - u.c.
Elektrokardiostimulātora pārbaude/programmēšana
Elektrokardiogrammas (EKG) Holtera monitorēšana
Elektrokardiogrammas (EKG) Holtera monitorēšana ir elektrokardiogrāfijas pieraksta veikšana ilgāku laika periodu, kas parasti ir 24 h, bet nepieciešamības gadījumā līdz pat 7 dienām. Veicot parastu EKG sirds elektriskās aktivitātes pieraksts tiek veikts tikai relatīvi īsu laika sprīdi, parasti 10 sekundes. Ar to var būt par maz, lai konstatētu sirds ritma vai citas sirdsdarbības izmaiņas, ja tās parādās ļoti īslaicīgi, ir nepastāvīgas vai retas. Izmeklējuma veikšanai pie ādas tiek pielīmēti vairāki elektrodi, bet sirds elektriskā aktivitāte tiek pierakstīta un saglabāta speciālā, mazā, portatīvā elektrokardiogrāfijas ierīcē, kuru pacients visu izmeklējuma laiku nēsā sev līdz iekārtu kaklā vai piestiprinātu pie ķermeņa. Šī ierīce ir ļoti maza un netraucē veikt ikdienas aktivitātes un pēc noteiktā laika, pacientam atgriežoties pie ārsta, to noņem. Elektrokardiogrammas Holtera monitorēšanu visbiežāk ārsts nozīmē šādos gadījumos: - sūdzības par sirds pārsitieniem, sirds “kūleņošanu” vai sirdsklauvēm; - sūdzības par nevienmērīgu, neritmisku sirdsdarbību; - bijis samaņas zudums vai sajūta, ka varētu zaudēt samaņu; - galvas reiboņi, nespēks, ātra nogurdināmība; - lai izvērtētu jau zināmas aritmijas ārstēšanas efektu; - elektrokardiostimulatora darbības pārbaudei. - u. c.
Asinsspiediena un skābekļa saturācijas mērīšana uz rokām un kājām
6 minūšu iešanas tests
6 minūšu iešanas tests ir izmeklējums, kas paredzēts pacienta fiziskās slodzes un funkcionālo spēju standartizētai izvērtēšanai. Šis izmeklējums ir piemērots pacientiem ar vidēji smagām un smagām sirds un/vai plaušu slimībām. Bieži vien šiem pacientiem ir izteiktas sūdzības par elpas trūkumu, sāpēm krūtīs, aizdusu vai nespēku, kuru dēļ pat ikdienas vai zemas intensitātes fiziskā slodze (kāpt pa trepēm, noiet nelielus attālumus) ir ievērojami ierobežota. Izmeklējums tiek veikts iekštelpās un no pacienta puses tam nav nepieciešams īpaši sagatavoties. Izmeklējuma mērķis ir izmērīt attālumu, kuru pacients var noiet 6 minūšu laikā. Pirms izmeklējuma pacientam tiek veikts arteriālā asinsspiediena, sirdsdarbības frekvences un skābekļa piesātinājuma asinīs (pulsa oksimetrija) mērījumi, kā arī ārsts veic pacienta subjektīvā stāvokļa novērtējumu. Izmeklējuma laikā pacients cenšas noiet pēc iespējas lielāku attālumu necenšoties skriet vai pārpūlēties. Noieto attālumu mēra ar vieglu, ērtu, portatīvu spieķim līdzīgu ierīci (podometru), kuru pacients ejot tur rokā. Pēc 6 minūtēm ārsts fiksē noieto attālumu, izvērtē pacienta sūdzības un izmēra arteriālo asinsspiedienu, sirdsdarbības frekvenci un skābekļa piesātinājuma asinīs.
Konsultācijas
Kardiologa konsultācija
Kardiologa – aritmologa konsultācija
Kardiologa – invazīvā kardiologa konsultācija
Kardiologa – pieaugušo iedzimto sirdskaišu speciālista konsultācija
Profilakse
Vakcinācija grūtniecēm pieaugušo vecumā
Citi pakalpojumi
Medicīniskā slēdziena tulkošana svešvalodā (angļu, vācu, krievu)
Papildus medicīniskās dokumentācijas formēšana